Vēža diagnoze nozīmē ne vien medicīniskas, bet arī dziļi emocionālas pārmaiņas cilvēkā. Šī saslimšana var būtiski ietekmēt cilvēka identitāti, dzīves perspektīvu un izjūtu par nākotni. Līdzās ķermeņa ārstēšanai vēža pacientiem ir būtiski saņemt arī emocionālo aprūpi, kas palīdz pārvaldīt tik saprotamās bailes, dusmas, vainas izjūtu, vientulību, skumjas un citas emocijas, kas bieži pavada vēža pacientus un viņu tuviniekus.
Emocionālie izaicinājumi, saskaroties ar vēzi
Pētījumi rāda, ka apmēram 30–40% onkoloģijas pacientu piedzīvo depresijas vai trauksmes simptomus (Mitchell et al., 2011). Šī saslimšana izraisa bailes no nāves, un zaudējuma, raizes par finanšu un ģimenes attiecību jautājumiem, kā arī bažas par dzīves kvalitāti ārstēšanās laikā un pēc tās.
Biežākās emocijas, kuras piedzīvo vēža pacienti un viņu tuvinieki:
- bažas un satraukums — vai ārstēšana būs efektīva; kā tikt galā ar ikdienu;
- bailes — no sāpēm, invaliditātes, nāves;
- skumjas un depresivitāte — par zaudētajām iespējām, dzīvesveida maiņu;
- vientulība — grūtības dalīties savās izjūtās, pārdzīvojumos ar līdzcilvēkiem;
- vainas izjūta — nevēlēšanās apgrūtināt savu ģimeni.
Būtiski ir saprast, ka visas šīs izjūtas ir normālas reakcijas uz ārkārtēju dzīves situāciju.
Ko ir iespējams kontrolēt šādā situācijā?
Ietekmēt saslimšanas un ārstēšanas norisi pacients un viņa tuvinieki var ļoti ierobežoti. Tomēr pastāv virkne apstākļu, ko cilvēks spēj ietekmēt. Piemēram, gan pacienti, gan viņu tuvinieki var pielietot dažādas pašpalīdzības prasmes:
- lūgt un pieņemt atbalstu;
- atpazīt un regulēt savas emocijas;
- apzināti pārvaldīt savas negatīvās domas;
- veikt relaksācijas vingrinājumus stresa pārvaldībai;
- praktizēt apzinātību;
- praktizēt labvēlīgu un iejūtīgu attieksmi pret sevi.
Pētījumi apstiprina, ka apzināta pievēršanās savai iekšpasaulei, emociju un domu regulācija būtiski spēj samazināt saslimšanas radīto distresu un vairo pacientu spēju pārvaldīt ne vien ikdienas emocionāos sarežģījumu, bet arī labāk pārvarēt fiziskās sāpes (Ferretti et al., 2023).
Sākt mācīties palīdzēt sev!
IDĀRTO Centrs – psihoemocionālā atbalsta sniedzējs personām ar onkoloģijas diagnozi un viņu tuviniekiem – piedāvā apgūt pierādījumos (psiholoģijas zinātnē) balstītas pašpalīdzības tehnikas, kas var būtiski atvieglot dzīvi ar slimību un tās ārstēšanu.
Pašpalīdzība nozīmē apzinātu rīkošanos savas emocionālās un psiholoģisko noturības stiprināšanas virzienā, stresa mazināšanā un pašsajūtas uzlabošanā. Pašpalīdzība ir lielisks papildinājums medicīniskai ārstēšanai un psiholoģiskai konsultēšanai vai psihoterapijai — tā papildina šos resursus un ļauj cilvēkam justies iesaistītam un aktīvam savas dzīves un veselības pārvaldībā.
Pašpalīdzības prasmes var noderēt, piemēram, tādos dzīves brīžos, kad:
- pārņem trauksme par ārstēšanas blakusparādībām vai prognozēm;
- rodas nomāktība vai citas spēcīgas emocijas vai nepatīkamas domas;
- ir jāsaskaras ar sarežģītām sarunām ģimenē vai ar ārstiem;
- trūkst spēka veikt ierastos pienākumus darbā vai mājās;
- gribas atgūt dzīves jēgas un miera izjūtu.
Apzināta elpošana, relaksācijas vingrinājumi, negatīvo domu pārstrukturēšana vai vienkārši labvēlīga dialoga vešana ar sevi var palīdzēt nomierināt nervu sistēmu, atgūt koncentrēšanās spējas un just lielāku kontroli pār savu dzīvi pat sarežģītos apstākļos.
IDĀRTO Centrs piedāvā plašu atbalsta materiālu klāstu, lai palīdzētu iemācīties dažādas pašpalīdzības prasmes.
Pacientiem un viņu tuviniekiem pieejamas:
- bezmaksas darba lapas un uzdevumi, kas soli pa solim māca praktiskas tehnikas;
- bezmaksas vebināri ar profesionālu speciālistu ieteikumiem un iespēju apgūt tehnikas to laikā;
- padziļināti, specializēti pakalpojumi — piemēram, īpaši vēža pacientiem un viņu tuviniekiem izstrādāta 5 nodarbību programma Mind Over Matter (MOM), kurā profesionāļu vadībā iespējams apgūt stresa pārvaldību, apzinātību, emociju regulāciju un citas vērtīgas prasmes.
Pašpalīdzība ir spēcīgs atbalsta instruments, kas var stiprināt iekšējo līdzsvaru, uzlabot emocionālo pašsajūtu un palīdzēt labāk sadzīvot ar slimības realitāti.
Noslēgumā
Vēzis var izmainīt cilvēka dzīvi, taču tas nenozīmē, ka jāzaudē cerība vai kontrole pār savu iekšējo pasauli. Iemācoties saprast un vadīt savas emocijas, domas un ķermeņa reakcijas, iespējams atgūt stabilitāti un labāku dzīves kvalitāti pat visgrūtākajos brīžos.
Ja Jums vai Jūsu tuviniekam ir nepieciešams atbalsts, aicinām meklēt profesionālu palīdzību vai iesaistīties programmās, kas veicina emocionālo izturību un spēku dzīvot tālāk.
Avoti
- Beck, J. S. (2011). Cognitive Behavior Therapy: Basics and Beyond. Guilford Press.
- Faller, H. et al. (2013). Effects of psycho-oncologic interventions on emotional distress and quality of life in adult patients with cancer: systematic review and meta-analysis. Journal of Clinical Oncology, 31(6), 782–793.
- Ferretti, M., Lowery Walker, K., Bires, J., & BrintzenhofeSzoc, K. (2023). Building coping skills to relieve distress and physical symptoms. Journal of Psychosocial Oncology, 42(2), 256–270.
- Mitchell, A. J., Chan, M., Bhatti, H., Halton, M., Grassi, L., Johansen, C., & Meader, N. (2011). Prevalence of depression, anxiety, and adjustment disorder in oncological, haematological, and palliative-care settings: a meta-analysis. The Lancet Oncology, 12(2), 160–174.