-
Kāpēc īsa un regulāra prakse ir efektīvāka par garāku praksi reizi nedēļā
Kāds ir ātrākais veids jaunas prasmes apgūšanai? Intriģējošs mācīšanās aspekts — atkārtojuma pārspēks pār ilgumu. Lai gan tas varētu nebūt pašsaprotami, īsa un regulāra praktizēšana parasti ir efektīvāka par garām un retām nodarbībām. Piemēram, 5 minūšu elpošanas prakse, kas veikta katru dienu, ir efektīvāka par vienu stundu ilgu elpošanas sesiju nedēļā. Izpratne par mācīšanās procesu
-
Psiholoģiskā tehnika: Četri pārdefinēšanas soļi
Ikvienam dzīvē ir bijusi kāda sarežģīta situācija, kurā rodas spēcīgas emocijas, satraukums un sajūta, ka it viss “slīd no rokām”, tiek zaudēta kontrole. Šādos brīžos ir svarīgi atrast veidu, kā palīdzēt sev atgūt iekšējo līdzsvaru. Lai palīdzētu cilvēkiem šādās situācijās, IDĀRTO Centrs – psihoemocionālā atbalsta sniedzējs personām ar onkoloģijas diagnozi un viņu tuviniekiem – piedāvā
-
Kā (un kāpēc) tev vajag paņemt pauzi
Apzināta apstāšanās ir būtiska smadzeņu aprūpes sastāvdaļa. Bet kāpēc tā ir tik svarīga? Kad pēdējo reizi tu atļāvi sev palēnināties? Ja atbilde nav “šodien”, tad šis ir atgādinājums to mainīt. Atrast laiku paņemt pauzi ir svarīga jebkuras smadzeņu aprūpes rutīnas daļa – līdzās citām četrām smadzeņu aprūpes uzvedībām. Apzinātība ir populārs termins, taču tas nav
-
Psiholoģiskā tehnika: autogēnais treniņš
Kas ir autogēnais treniņš? Autogēnais treniņš ir tehnika dziļai relaksācijai un pašhipnozei. Izmantojot standarta vingrinājumu sēriju, tas izraisa siltuma un smaguma sajūtu, kas ietekmē jūsu relaksācijas reakciju. Tas darbojas pēc svarīga principa, ka ar dažiem sākotnējiem norādījumiem un iedrošinājumu jūs pats varat izmantot šo metodi, lai mazinātu stresu. To var darīt jebkurā vidē jebkurā laikā,
-
Psiholoģiskā tehnika: vadītā vizualizācija
Vadītā vizualizācija ir meditācijas prakse, kas koncentrējas uz vietas iztēlošanos, kura rada miera sajūtu un palīdz mazināt stresu un trauksmi. Ir dabiski laiku pa laikam piedzīvot stresu vai spriedzi, īpaši tad, kad dzīve kļūst saspringta. Šādos brīžos daudzi cilvēki pievēršas meditācijai un citām stratēģijām, lai atslābinātos. Vadītā vizualizācija var palīdzēt atrast iekšējo mieru un harmoniju,
-
Veselības ieguvumi no vadītās vizualizācijas
Viens no spēcīgākajiem, bet vienlaikus vienkāršākajiem pašapzināšanās rīkiem ir vadītā vizualizācija. Tā izmanto vārdus un attēlus, lai palīdzētu novērst uzmanību no raizēm, stresa un sāpēm, ļaujot atrast savu iekšējo spēku un radošumu. Tas piesaista prāta dabiskās spējas veselības un dziedināšanas procesā. Ar vadītās vizualizācijas palīdzību jūs varat iemācīties izmantot savu iztēli, lai “izveidotu vēlamo stāvokli”,
-
Kā pārstāt raizēties par lietām, ko nevaram mainīt
Pārstāj tērēt laiku raizēm un kļūsti efektīvāks un produktīvāks. GALVENIE PUNKTl Dzīvē ir nežēlīga patiesība, kuru daži cilvēki atsakās pieņemt: tev nav kontroles pār daudziem notikumiem savā dzīvē. Daži, kas pretojas šai patiesībai, kļūst par kontroles apsēstajiem. Viņi mikromenedžē, atsakās deleģēt uzdevumus un mēģina piespiest citus mainīties. Viņi domā: ja vien varēs iegūt pietiekamu kontroli
-
Negatīvo domu pieņemšana
Pastāv vairāki vispārīgi veidi, kā cilvēki mēdz tikt galā ar neatbalstošām, neadaptīvām domām. Citā rakstā tiek apskatīta to izaicināšana, bet šis raksts pievēršas pieejai, kurā šīs domas pieņem un ļauj tām iet savu ceļu. Pirmajā mirklī var šķist, ka šīs divas filozofijas ir pretrunīgas, tomēr tās var veiksmīgi kombinēt. Šeit aplūkotās idejas nāk no Pieņemšanas un apņemšanās
-
Visu vai neko domāšana
Cik bieži esi teicis vai dzirdējis, kā kāds saka: “Ja šis noies greizi, mana dzīve ir galā” vai “Ja pēc universitātes neatradīšu darbu, tad esmu izniekojis četrus gadus”?Vai esi kādreiz vispārinājis vienu konkrētu notikumu uz visu savu dzīves pieredzi? Piemēram: “Mana diēta ir pilnīgi sabojāta, jo es apēdu vienu cepumu” vai “Es slikti nostartēju šajā prezentācijā, tātad esmu briesmīgs prezentētājs”? Šādus
-
Kāpēc emociju nosaukšana ir svarīga
Mājas eksperiments par emociju nosaukšanu Sāksim šo rakstu ar īsu emociju eksperimentu: Kā jūs jūtaties šobrīd? (veltiet pāris sekundes, lai atbildētu) Kādas emocijas jūs esat jutuši šodien vai pēdējo dienu laikā? (veltiet pāris sekundes, lai atbildētu) Lielākā daļa, visticamāk, uz pirmo jautājumu atbildēja ar “labi”, “lieliski”, “ok” vai “ne pārāk labi”. Atbildot uz otro jautājumu, jūs droši