Kāds ir ātrākais veids jaunas prasmes apgūšanai?
Intriģējošs mācīšanās aspekts — atkārtojuma pārspēks pār ilgumu. Lai gan tas varētu nebūt pašsaprotami, īsa un regulāra praktizēšana parasti ir efektīvāka par garām un retām nodarbībām. Piemēram, 5 minūšu elpošanas prakse, kas veikta katru dienu, ir efektīvāka par vienu stundu ilgu elpošanas sesiju nedēļā.
Izpratne par mācīšanās procesu
Būtu lieliski, ja jaunas prasmes apguve notiktu jau pirmajā mēģinājumā. Diemžēl tā tas notiek reti. Lielākajai daļai prasmju ir nepieciešams laiks, lai tās kļūtu par mūsu ikdienas ieradumiem, un būtiskākais elements jaunas prasmes ieviešanā ir atkārtošana. Tā darbojas mūsu smadzenes – jaunākie atklājumi par neuroplasticitāti arvien apstiprina, ka mūsu smadzeņu spēja veidot jaunas savienojošās struktūras kļūst stabilāka atkārtojuma rezultātā, kā rezultātā uzlabojas cilvēka veiktspēja jeb attīstās jauna prasme.
Turklāt, tikpat būtiski ir ņemt vērā, ka liela nozīme jaunas prasmes apguvē ir arī atpūtai. Ir zināms, ka īsi un regulāri pārtraukumi būtiski uzlabo jaunas prasmes apguvi.
Īsas ikdienas prakses priekšrocības salīdzinājumā ar garākām nedēļas sesijām
Ikdienas praksi iespējams iedomāties kā ikdienas rūpes par kaut ko nozīmīgu. Ikdienas praktizēšanas priekšrocības ir skaidras. Īsas un biežas sesijas veido:
- Augstāka konsekvence — mācīšanās “pa gabaliņam”, “pa solītim” ir vieglāk iekļaujama ikdienā, pat aizņemtās dienās. Sistemātiskums veido ieradumus, un ieradumi pārvērš jaunās prasmes otrā dabā.
- Labāka saglabāšana un nostiprināšana atmiņā — regulāri atkārtojumi nodrošina efektīvāku mācīšanos un veicina izpratnes veidošanos par jauno prasmi.
- Ātrāka kļūdu atpazīšana un labošana — īsāks un intensīvāks darbs ļauj ātri identificēt un izlabot kļūdas, palīdzot attīstīt precīzas, labi noslīpētas prasmes.
- Augstāka pielāgošanās spēja — īsi treniņi ir viegli ieplānojami dažādos dienas laikos. Savukārt tas, ka mēs zinām, ka prakse drīz beigsies, samazina spriedzi un diskomfortu prakses laikā, kā rezultātā, to ir emocionāli vieglāk veikt, pat tad, ja process sagādā piepūli.
Pielietojums un nozīme
Nav jābūt psihologam, lai izmantotu šo stratēģiju — īsāki, biežāki praktizēšanas brīži sniedz labākus rezultātus.
Svarīgākais ir atrast sev piemērotu līdzsvaru starp atkārtojuma biežumu un sesijas ilgumu. Tas ir individuāls — atkarīgs no uzdevuma sarežģītības, personīgās mācīšanās preferencēm, kognitīvās slodzes un ārējiem apstākļiem (piemēram, noslodze, bērnu klātbūtne u.c.).
Secinājumi
- Prioritizējiet biežumu pār ilgumu — īsas ikdienas prakses veicina konsekvenci, elastību un efektīvu mācīšanos.
- Iekļaujiet atpūtu — tā nav laika izšķiešana, bet būtisks iemācītā nostiprināšanas elements.
- Pielāgojiet prakses apguvi sev individuāli — ņemiet vērā uzdevuma sarežģītību, personiskās spējas un ikdienas ritmu.
- Prioritizējiet kvalitāti pāri kvantitāti — domājiet “gudri, nevis vienkārši daudz” pieejā! Atcerieties, ka īstais mērķis ir uzturēt mācīšanās intensitāti ar prātu un plānošanu, nevis vienkārši izturēt prakses sesiju pēc iespējas ilgāk.
Lai apgūtu prasmi mainīties, pievienojies IDĀRTO Centra nodarbībām “Prasme mainīties” vai psiholoģisko tehniku video bibliotēkai “Psihologs kabatā”.
Avots: Smart, A. (2023, Aug 17). The power of repetition over duration: Shorter daily practice vs. longer weekly practice. TheraHive. https://www.therahive.com/blog/the-power-of-repetition-over-duration-shorter-daily-practice-vs-longer-weekly-practice