Pēdējos gados par viltvārža fenomenu bijusi pastiprināta interese gan zinātniskajos rakstos, gan populārzinātniskajā literatūrā, un brīžiem šķiet, ka par to raksta visi, kuriem nav slinkums.

Ne velti tas ir tā, jo dažādās pētījumu izlasēs 9% līdz pat 82% cilvēku sastopas ar izjūtām, ka viņi nav pelnījuši savus sasniegumus un ir viltvārži jeb piedzīvo viltvārža fenomenu.

Vai viltvārža fenomens ir kas jauns?

Šobrīd tam ir pievērsta pastiprināta interese, taču pirmo reizi jēdziens viltvārža fenomens (impostor phenomenon) literatūrā parādījās jau 1978.gadā, kad to aprakstīja amerikāņu pētnieces Paulīne Roza Klensa un Suzanna Amenta Imes, to skaidrojot kā iekšēju izjūtu veiksmīgām sievietēm par to, ka patiesībā viņas nav pelnījušas savus sasniegumus un ir tikai veiksmīgi apmuļķojušas apkārtējos, liekot noticēt pretējam.

Mūsdienās ļoti bieži dzirdam sabiedrībā runājam par viltvārža SINDROMU, tomēr tas nav tas pats, kas viltvārža FENOMENS. Ar vārdu “sindroms” saprotamas klīniskas diagnozes, kas iekļautas slimību un veselības problēmu klasifikatorā. Par spīti viltvārža fenomena saistībai ar tādiem klīniskiem simptomiem kā trauksme, depresija un citiem, tas nav atzīts kā klīniska diagnoze un būtu korekti lietot jēdzienu – fenomens.

Interesanti, ka parasti cilvēki ir tendēti neveiksmes piedēvēt ārējiem faktoriem, taču viltvārža fenomena gadījumā savas neveiksmes tiek skaidrotas tieši ar iekšējiem faktoriem – savām spējām, intelektu, piepūli.

Sākotnēji viltvārža fenomens novērots tieši sieviešu vidū, tomēr arvien vairāk parādoties pētījumiem par šo tēmu, viltvārža fenomens atklājas neatkarīgi  no dzimuma gan dažādās kultūrās, gan dažādās profesijās.

Viltvārža fenomena cēloņi

Sākotnējais skaidrojums iemesliem, kāpēc cilvēki piedzīvo viltvārža fenomenu, tika piedāvāts saistībā ar ģimenes faktoriem. Saskaņā ar Klensu un Imes sievietes ar viltvārža fenomenu nāk no ģimenes, kurā kāds ģimenes loceklis ir ticis uzskatīts par īpaši talantīgu, liekot pieņemt, ka pati sieviete nav tik spējīga, un nepieciešams tiekties pēc panākumiem, lai gūtu savas ģimenes atzinību. Vai arī tieši pretēji – viņas jau no dzimšanas tikušas uzskatītas kā īpašas, perfektas un mācītas, ka viņām viss padodas viegli un iespējams sasniegt visu, ko vēlas, lai gan dzīves laikā nākas saskarties ar grūtībām, nonākot pretstatā šīm pārliecībām un radot iekšējo izjūtu par sevi kā viltvārdi. Abās pieminētajās situācijās problēma slēpjas ģimenes vai pašas sievietes uzliktajās gaidās un vecāku audzināšanas stilā.

Līdzās ģimenes faktoriem tiek atzīmēta arī paša cilvēka personības ietekme. Visciešākā saistība viltvārža fenomenam atklāta ar perfekcionismu, kad tiek uzlikti pārlieku augsti, nereāli mērķi un, tos nesasniedzot, piedzīvota liela vilšanās izjūta un paškritika. Pētījumos saistība ar perfekcionismu parādās caur tādiem faktoriem kā tendence eksternalizēt veiksmi, uzturēt augstus standartus pašvērtējumam, vispārināt konkrētu kļūdīšanās pieredzi uz kopējo paškonceptu, lielāka tendence pārvērtēt pieļauto kļūdu skaitu un neapmierinātība ar savu sniegumu, kā arī perfekcionisma domas par izvairīšanos no nepilnībām un nepilnību neizrādīšana. Jāatzīmē, ka atšķirībā no perfekcionisma cilvēki ar viltvārža fenomenu atklāti pauž savas bailes un nepilnības citiem, brīvi komunicējot par sevis uztvertajām nepilnībām vai šķietami vājo sniegumu. 

Pie iekšējiem faktoriem jāatzīmē arī pašcieņas ietekme, kad indivīda zemā pašcieņa, īpaši kombinācijā ar bailēm no izgāšanās un bailēm no izdošanās, var būt viens no traucējošajiem faktoriem, kas ietekmē viltvārža izjūtu veidošanos.

Baidoties tikt atmaskotiem kā viltvāržiem un saņemt negatīvus komentārus no citiem cilvēkiem, cilvēki ar viltvārža fenomenu izjūt vajadzību būt perfektiem, lai gūtu citu cilvēku atzinību, kas norāda ne tikai uz iekšējiem faktoriem, bet arī uz sociālās vides kontekstu.

Jaunākos pētījumos arvien vairāk parādās viltvārža fenomena sasaiste arī ar tādiem ārējiem faktoriem kā sabiedrības attieksme kopumā un sociālās hierarhijas līmenis, organizācijas ietekme un starppersonu attiecības. 

Viltvārža fenomena ietekme

Cilvēku uzskati pašiem par sevi tiešā un netiešā veidā ietekmē viņu sniegumu ne tikai personīgajā dzīvē, bet arī organizācijās un karjeras attīstībā.

Viltvārža fenomena klātbūtne ietekmē indivīda karjeras attīstību, samazinot tendenci plānot savu karjeru, izvirzīt soļus karjeras virzībai un skaidru stratēģiju veidošanai, kā arī mazinot vēlmi censties un motivāciju tiekties uz līdera pozīcijām. Arī pašefektivitātei ir nozīme šajos jautājumos, tāpēc iespējams novērot, ka cilvēkiem ar augstāku pašefektivitāti ir lielāka pārliecība par savām spējām un līdz ar to mazāk šaubu un viltvārža izjūtu. Tas var radīt tālākas sekas gan pašam indivīdam, gan organizācijai, neskatoties uz to, ka darbinieks patiesībā var būt ļoti spējīgs savā profesijā.

Cilvēkiem ar augstāku pašvērtējumu (bez viltvārža fenomena) piemīt arī augstāka profesionālā pašefektivitāte, nekā cilvēkiem, kuriem ir augsts pašvērtējums, bet tiek identificētas arī viltvārža izjūtas, pazeminot savu profesionālo pašefektivitāti. 

Viltvārža fenomena mazināšana

Viltvārža fenomens var būtiski mazināt indivīda sniegumu bez reāla pamata, balstoties tikai paša indivīda uzskatos, tāpēc ir svarīgi atrast piemērotākos veidus, kā strādāt ar šiem uzskatiem, mazinot bailes no neveiksmes. 

Klensa un Imes kā visefektīvāko norāda grupas terapiju ar vairākām pieejām, kas ļauj šiem cilvēkiem atklāt, ka viņi nav vienīgie viltvāržu izjūtās un ar to saistītās domās, novērot progresu citos un pamanīt realitāti, kas bieži nesakrīt ar pašu uzskatiem. Var noderēt tādi paņēmieni kā pozitīvas atgriezeniskās saites fiksēšana, lomu spēles, rīkojoties pretēji ierastajiem uzvedības modeļiem, atbalsta personu meklēšana, kas drošā vidē ļauj paust savu autentiskumu.

Tā kā viltvāržu izjūtas saistītas ar indivīda uztveri un domāšanas veidu, viens no risinājumiem būtu veicināt izaugsmes domāšanas veidu, atzīstot savas patiesās prasmes, mācoties no kļūdām, veidojot pozitīvus uzskatus par pašu sniegumu veiksmes gadījumā un mazinot destruktīvus uzskatus par sevi. Koučings ir viens no veidiem, kas var veicināt stabilas, iekšējas atribūcijas un augstāku pašefektivitāti, kā arī mazināt bailes no citu negatīva vērtējuma, kas visbūtiskāk mazina viltvārža izjūtas.

Tāpat nodrošinot augstāku sociālo atbalstu, mazinās negatīvā saistība starp viltvārža fenomenu, apmierinātību ar darbu un pilsonisko uzvedību organizācijā.

Mūsdienās pētījumi vēl joprojām ir diezgan skopi attiecībā uz konkrētu risinājumu piedāvāšanu viltvārža fenomena mazināšanai.

Tomēr, jā, atbildot uz šī raksta galveno jautājumu – “vai viltvārža fenomens ir reāls?”, pilnīgi noteikti varam teikt – jā, tas ir reāls un ar to saskaras liela daļa cilvēku.

Avoti:

Bravata, D. M., Watts, S. A., Keefer, A. L., Madhusudhan, D. K., Taylor, K. T., Clark, D. M., … & Hagg, H. K. (2020). Prevalence, predictors, and treatment of impostor syndrome: a systematic review. Journal of General Internal Medicine35(4), 1252-1275.

Clance, P. R., & Imes, S. A. (1978). The imposter phenomenon in high achieving women: Dynamics and therapeutic intervention. Psychotherapy: Theory, research & practice15(3), 241.

McDowell, W. C., Grubb III, W. L., & Geho, P. R. (2015). The impact of self-efficacy and perceived organizational support on the imposter phenomenon. American Journal of Management15(3), 23.

Neureiter, M., & Traut-Mattausch, E. (2016). An inner barrier to career development: Preconditions of the impostor phenomenon and consequences for career development. Frontiers in psychology7, 48.

Sakulku, J. (2011). The impostor phenomenon. The Journal of Behavioral Science6(1), 75-97.

Zanchetta, M., Junker, S., Wolf, A. M., & Traut-Mattausch, E. (2020). “Overcoming the fear that haunts your success”–the effectiveness of interventions for reducing the impostor phenomenon. Frontiers in Psychology11, 405.

0
(Visited 98 times, 1 visits today)